Izraēlas un Palestīnas konflikts atkal ir uzliesmojis ar jaunu spēku. Iespējams, drīzumā tiks noslēgts pamiers, bet ir skaidrs, ka šī eskalācija nebūs pēdējā. Raidījumā “Pasaule kabatā” par Izraēlas un Palestīnas konfliktu diskutēja LTV ārzemju ziņu korespondents Gints Amoliņš un LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Māris Kūlis.
Par sadursmju iespējamajām beigām un sarežģījumiem
Eksperti piekrīt, ka pagaidām ir grūti paredzēt situācijas iznākumu, taču pagaidām neizskatās, ka abas puses būtu gatavas piekāpties. Ir nepieciešams nogaidīt, vai un kā konflikts varētu izvērsties tuvāko mēnešu laikā. Gan «Hamas», gan Izraēlas pašreizējam premjeram Benjaminam Netanjahu ir izdevīgi izmantot šo kārtējo uzplaiksnījumu mūžsenajā konfliktā, lai nostiprinātu savas politiskās pozīcijas, tomēr sabiedrībā ir redzama zināma identitātes plūstamība, proti, šo 70 gadu laikā konflikts starp Izraēlu un Palestīnu ir veicinājis jaunu paaudžu nomaiņu un pat jaunu identitāšu pārņemšanu, kas konflikta norisi padara neparedzamu. Līdz ar to Netanjahu ir nepieciešams parādīt mugurkaulu, lai mobilizētu gan tautas, gan arī citu (galēji labējo) partiju atbalstu valdības veidošanas procesā.
Kūlis uzskata, ka pagaidām vajadzētu nogaidīt. Viņaprāt, pēc apmēram mēneša mēs varēsim tālāk spriest par konflikta attīstību ilgtermiņā. Tomēr ir maz ticams, ka pašreizējā eskalācija varētu būtiski šo tendenci mainīt. Savukārt Amoliņš atgādina, ka Izraēla ar apkārt esošajām arābu valstīm sadarbojas jau sen un arī paši palestīnieši jūtas savu kaimiņu pamesti. Tomēr konflikta norisē ir iesaistītas vairākas sfēras, proti, abi eksperti norāda, ka viens ir emocionālais līmenis, bet pavisam cits – praktiskais, kas var ietekmēt konflikta norisi, attīstību un pat citu valstu iesaistes iespējas.
Māris Kūlis, Gints Amoliņš. 2021. “Mūžīgais Izraēlas-Palestīnas konflikts,” intervēja Toms Rātfelders, TVNET.