Šis politikas ieteikumu ziņojums iepazīstina ar unikālu skatījumu, ar kura palīdzību izprast terorismu un reaģēt uz to — ar fenomenoloģiski hermeneitisko metodoloģiju (FHM). Tā izaicina tradicionālo redukcionistisko skatījumu uz terorismu, uzsverot tiešas pieredzes un dzīvās pieredzes nozīmi.
Izmantojot FHM, ziņojumā uzsvērta nepieciešamība atzīt terorismu kā terora izpausmi un noteikt terora pētījuma prioritāti. Šāda pieeja rada iespējas bagātīgākai terorisma izpratnei, piedāvājot jaunas atziņas, kas sniedzas ārpus tradicionālo analītisko pieeju robežām.
Terorisma fenomens tiek pētīts, ņemot vērā pieredzi un kontekstu. Tas uzsver, ka bailes kā terora izpausme pastāv kā neatņemama realitāte, pat ja tās ir objektīvi nepamatotas. Līdz ar to ziņojumā uzsvērta nepieciešamība pēc konceptuāliem jauninājumiem politisko lēmumu pieņemšanā sakarā ar terorisma problēmu.
Ierosinātie politikas ieteikumi ir pamatoti ar secinājumiem, kas gūti, piemērojot FHM. Tajos ieteikts uzlabot izpratni par terorisma pieredzi, dekonstruēt baiļu naratīvus, sekmēt starpdisciplināru pieeju, veicināt sabiedrības mentālo noturību, veikt mērķtiecīgus preventīvus pasākumus, nodrošināt pārredzamu komunikāciju un iesaistīt sabiedrību politikas veidošanā.
Šie ieteikumi aicina terorisma problēmu risināt niansētāk, efektīvāk un humānāk. Tiem ir potenciāls ietekmēt tādu struktūru kā Latvijas Valsts drošības dienesta un Latvijas Nacionālās aizsardzības mācību kursa stratēģisko plānošanu un palīdzēt tām labāk risināt terorisma daudzpusīgo raksturu. Ziņojums mudina šīs iestādes pārdomāt un pārveidot savu politiku tā, lai tā atbilstu terorisma dzīves realitātei un tā plaša mēroga sekām.
Novēršot plaisu starp pieredzi un politiku, šā ziņojuma mērķis ir sniegt būtisku ieguldījumu pretterorisma stratēģijās, veicinot empātiskāku, visaptverošāku un galu galā efektīvāku reakciju uz globālo terorisma problēmu.
POLITIKAS IETEIKUMI
Pamatojoties uz galvenajiem secinājumiem, ieteicams ņemt vērā vairākus apsvērumus, lai visaptveroši un uz cilvēku orientēti risinātu daudzpusīgo terorisma problēmu.
- Izpratnes uzlabošana par terora pieredzi
Pētījums uzsver to, cik svarīgi ir atzīt terorismu kā dzīvu terora pieredzi. Tāpēc ieteicams politikas pasākumos iekļaut izpratni par terorisma skarto indivīdu un kopienu subjektīvo pieredzi. Tas varētu ietvert sadarbību ar upuriem un viņu kopienām, lai gūtu ieskatu par šo pieredzi no pirmavota, kas var sniegt informāciju par empātiskākiem un efektīvākiem politikas pasākumiem. - Baiļu naratīvu dekonstruēšana
Pētījumā nozīmīgs atklājums bija baiļu naratīvu noturība. Tāpēc politikas veidotājiem būtu jācenšas nojaukt šos naratīvus, izmantojot stratēģiskas komunikācijas un izglītības iniciatīvas. Tas varētu ietvert tādas pretnaratīvu kampaņas, kas ņem vērā fenomenoloģiski aprakstītu terora pieredzi, sekmē eksistenciāli saprasta autentiskuma veidošanos, veicinātu stāstus par noturību un vienotību, kā arī veicinot plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, lai mazinātu teroristu propagandas ietekmi. - Starpdisciplināras pieejas veicināšana
Pētījums uzsver terorisma daudzšķautņaino raksturu, ko nav iespējams pilnībā aplūkot, izmantojot tikai vienu disciplīnu prizmu. Iesakām izmantot starpdisciplināru pieeju, kas apvieno filozofijas, psiholoģijas, socioloģijas, politikas zinātnes un citu attiecīgo nozaru atziņas. Šāda sadarbība var sniegt bagātīgāku izpratni par terorismu un sniegt informāciju par visaptverošākiem un inovatīvākiem politikas pasākumiem. - Ieguldījumi mentālās veselības jomā
Pētījumā uzsvērtais terorisma būtiskais psiholoģiskais iespaids prasa lielākus ieguldījumus mentālās noturības jomā. Politikai būtu jānodrošina garīgās veselības pakalpojumu sniegšana cietušajiem cilvēkiem un kopienām. Tas varētu ietvert konsultācijas par traumām, noturības stiprināšanas programmas un garīgās veselības informēšanas kampaņas. Turklāt iniciatīvām būtu jākoncentrējas arī uz drošības personāla garīgo veselību, kas bieži vien ir terorisma incidentu pārvaldīšanas priekšgalā. Svarīgākais, jāveido sabiedrības izpratne par šausmu un baiļu klātbūtnes apvaldīšanas veidiem. - Mērķtiecīgu preventīvo pasākumu īstenošana
Ieskats radikalizācijas un vervēšanas teroristiskajās organizācijās procesā var sniegt informāciju par efektīviem preventīviem pasākumiem. Ieteicams īstenot politiku, kas vērsta uz sociālekonomiskajiem un psiholoģiskajiem faktoriem, kuri mudina cilvēkus pievērsties ekstrēmismam. Tas varētu ietvert sociālās iekļaušanas iniciatīvas, mērķtiecīgas jauniešu programmas un kopienas iesaistīšanas centienus.
Turklāt ir jāatjaunina debates par naida runas mazināšanu tiešsaistē, un viena no metodēm ir ierobežot komentārus tikai reģistrētiem lietotājiem vai tiem, kas pieslēdzas, izmantojot savu sociālo tīklu profilus. Tas ir īpaši svarīgi, jo arvien vairāk un izteiktāki ir vērojama visdažādāko dzīves formu digitalizēšanās. Tas vērojas arī teroristisko organizāciju sakarā. - Pārredzamas saziņas nodrošināšana
Pētījumā konstatēta pārredzamas saziņas nozīme pretterorisma pasākumos. Politikas veidotājiem būtu jānosaka par prioritāti atklāts dialogs ar sabiedrību, nodrošinot, ka iedzīvotāji un kopienas saprot, kādas stratēģijas tiek izmantotas cīņā pret terorismu. Tas var vairot uzticību, mazināt bailes un veicināt sabiedrības sadarbību terorisma apkarošanas pasākumos.
Rasisms terorisma pētījumos sniedzas tālāk par melno un balto, ietverot arī rasu aizspriedumus. Šie aizspriedumi var veidot sabiedrības priekšstatu par terorismu un teroristiem, potenciāli veicinot diskrimināciju pret līdzīgām etniskām, reliģiskām vai vērtību kopējām grupām. Ir svarīgi uzmanīgi lietot valodu, lai izvairītos no sabiedrības pārpratumiem un nepareiza atspoguļojuma plašsaziņas līdzekļos. Runa nav par politkorektumu, bet gan par daudzveidīgu draudu atzīšanu, nepaplašinot un nestigmatizējot veselas kultūras, reliģijas vai etniskās grupas. Sadarbība ar dažādām etniskajām un reliģiskajām grupām var palīdzēt apzināt šos draudus un veicināt sapratni, nevis bailes, uzsverot, ka reliģiskā pārliecība nav līdzvērtīga politiskām un vardarbīgām darbībām. - Sabiedrības iesaistīšanas veicināšana
Visbeidzot, nepieciešams sabiedrības iesaistīšanu integrēt politikas veidošanas procesā. Tas ietver konsultācijas ar indivīdiem un kopienām par pretterorisma politikas izstrādi un īstenošanu. Šāda pieeja var nodrošināt, ka politika atbilst to cilvēku faktiskajām vajadzībām un pieredzei, kurus terorisms skar vistiešāk. Tā var arī veicināt kolektīvās atbildības sajūtu un noturību pret terorismu.
Latvijas valsts iestādēm būtu jāmudina iedzīvotāji izvairīties no darbībām, kas varētu traucēt sabiedrības harmoniju un dažādu reliģisko grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu. Jāpieliek pūles, lai novērstu diskrimināciju un sociālo atstumtību, tostarp jāpārskata likumi par reliģisko uzmākšanos, jāpalielina sabiedrības izpratne par reliģisko daudzveidību un jāinformē iedzīvotāji par progresu dažādās islāma valstīs. Sabiedrībai aktīvi jāpiedalās neiecietības izskaušanā un pieņemšanas veicināšanā, vienlaikus pastāvīgi uzraugot neiecietības pazīmes. Latvijas musulmaņu kopienai ir ievērojamas spējas veicināt mieru un izlīgumu, un tai aktīvi jāiesaistās dialogos un politikas īstenošanā, kas vērsta uz cilvēktiesību stiprināšanu.
Katrs no šiem ieteikumiem ir ceļš uz efektīvāku, empātiskāku un visaptverošāku pretterorisma politiku. Pamatojot šos ieteikumus ar FHM, vēlams veidot uz cilvēku vērstu politikas pieeju, kas atzīst un risina terora dzīvās pieredzes nozīmi.